Jūra

autors: miserabilis [dzejoļi]

Es iešu ar aizvērtām acīm
Pār savu degošo tiltu
Uz to krastu, kur saules rieta
Velgme apspīd kaijām spārnus

Kaijas aizlidos projām
Paliks jūra - tīra un patiesa
Kā cilvēks kurš otram
Atzīstas pirmo reizi mīlestībā

Tu būsi kā mūžība
Kurā visi sapņi ,ilgas, cerības
Būs piepildījušās un eksplodējušas
Tādā bangojošā vētrā manu acu priekšā

Ka no sākuma pat paliks bail
Sirds nebūs radusi pie šāda brīnuma
Putojošās viļņu virsotnes mirgos no
Spīduma,kas kaut kur gailēs starp mani

Brīžos kad kļūs skumji un vientuļi
Man nevajadzēs klausīties tavos
Čukstos visāda veida gliemežvākos
Vakaros skatoties pa logu ārā

Jo tu būsi blakām
Mana jūra saulrietā....

atpakaļ

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2006-08-21 15:13
Pieliec tukšu naktsvāzi pie auss! Būs tieši tādas pašas skaņas kā no gliemežvāka. :)))
forele	2006-08-21 15:47
Acu priekšā glezna, doma skaidra, patiesīguma sajūta arī rodas...:))) Mūžīgie, atkal mūžīgie tēli un simboli, bet tā jau laikam ir, ka katram tie priekš sevis tomēr šķiet unikāli, jo paša sajūtas ir unikālas. Tikai nesaprotu, kāpēc nepieciešams maldinoši dalīt itin kā pantos, tikpat labi tas var būt tēlojums prozā...:)
kollin	2006-08-21 15:57
Es arī iedomājos, ka prozā sanāktu daudz labāk:))
planeeta	2006-08-21 16:37
Smuki.:)))
tavssargs	2006-08-21 16:47
Daiļajām komentētētajām taisnība. Te iznāktu labs romāns. :))
miserabilis	2006-08-23 23:33
jap...varbūt tiešām vajadzēja izliet no tās alvas prozu :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!