Aizliegtā spēle.

Vēl brīdis un es iešu projām,
Lai paliec tu, ar to kas pieder tev.
Reiz mirklis īss bij visu izmainījis,
Un nesaprast, kas viltots un, kas īsts.

Mēs sapināmies mūsu mīlas tīklos,
Ko izlikuši abi bijām mēs.
Tu vēlējies, lai spēle būtu īsta,
Bet tagad dārgi samaksāsim mēs.

Mēs spēlējoties aizmirsām par jūtām,
Kas sirdī pēkšņi, tā kā puķe plaukst.
Un tagad mīlā izmocītās sirdis
Mums izteiks pārmetumu ļoti daudz.

Vēl brīdis un es iešu projām,
Kaut smagums sirdi bezgalīgi spiež.
Ir pārāk labi kopā mums viss bijis,
Bet tagad vis- no spēles izstājos...