Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sis tas viskas

Es viens klusuma centrā,
Klusums man apkārt sabiezē, kā tumīgs debesmanā.
Kaut zinu,
kaut kur aiz klusuma robežas Tu.
Tu kas zin ka klusuma valdnieks Es,
Tu kas zin ka apnicis man klusums.
Lappratāk sadzirdētu,
Kā manas rokas pār tavam ķermenim slīd pāri.
Kā manas lūpas pieskaras tavējām.
Viedokļi par dzejoli
 LIFE_KILLS  2004-06-17 13:26 
nosaukums jau ir grandiozs! Pat viskām dzejolī ne vārda! `)
 Lodveida_zibens  2004-06-17 13:30 
Kaut kas ir gan, kaut dzirdēti daži momenti.
 Purpukje  2004-06-17 14:22 
man patīk! smeldzīgi un dzīves nepiepildīti. no tās sērijas, kas dažiem cilvēkiem tik
aktāla.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?