Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

:)

tu pieskaries man uzbāzīgi maigi,bet es jūtu tukšumu sevī,
kuru aizpildu ar liekiem vārdiem..
tie nenozīmē neko.

kāpēc es tev esmu vajadzīga?
kāpēc man esi vajadzīgs tu?
tu saki,ka mani mīli,bet
vai tukšumu kāds mīlēt spēj?
es teicu,ka mīlu tevi,
cik gan tukšums mīlēt kādu spēj?

atkal vēlos atrauties no zemes un
aizlidot uz to vietu,kur jutos laimīga.
tu smaidi,es arī,bet
mūsu smaidos indi sāpes lej.

tu raudāji naktī..
es vairs nē.

es raudu dienā iedomātas asaras..
un tu pieskaries man maigi.
es tava ķermeņa mirtumā bezkaislīgi slīkstu.
kāpēc es tev esmu vajadzīga? (vai esmu?)
kāpēc tu esi vajadzīgs man?
iedomātos mākoņos ienirstu,tik bezjēdzīgi,lieki,
cik tukšumā lieks kāds var būt.
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-17 10:58 
Dzirdēti vārdi, dzirdētas jūtas. Tas ir labi un apsveicami, taču kam no tā kāds
labums?
 wink_20  2004-06-17 11:28 
aizkustinosh... ar mani ir liidziigi...bet taa tam buus buut ...
 LIFE_KILLS  2004-06-17 12:12 
kārtējie vārdi, ar ko aizpildīt tukšumu?
 pooh  2004-06-18 07:33 
Dzejolis dienasgraamatai :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?