Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es aizeju...


***
Aizmirst vienu, lai dotos liidzi citam...
Taads ir mans liktenis -
Mans liktenis ir iemiileet, ko niistu
Un niist to, kuru visvairaak miilu.
Bet savu sirdi atstaashu par kjiilu,
Lai zini, ka tu, mans ienaidniek,
Esi mana laime aizejoshaa,
Mani sapnji aizpluustoshie...
Man piederees viss -
Zvaigznes debesiis, vilnji juuraa,
Tikai mana sirds vairs nebuus mana.
Tagad taa ir tava, es tev to atdodu.
Dari, ko veelies - noniecini to, izsmej,
Tikai apsoli vienu -
Tu neljausi tai vienai maldiities un salt.
Tu vari nesildiit manu sirdi ar saveejo,
Sildi plaukstaas,
Ar to man arii pietiks.
Es aizeju, lai dotos liidzi citam...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-17 11:00 
Sāmērā labi, kaut vēlmi lai piederētu zvaigznes debesīs un viļņi jūrā es stipri
apšaubu. Vai kāds vispār to vēlas laimes uzplūdos? Kurš domā par zvaigznēm debesīs???
 tmp_  2004-06-17 11:00 
skarbi tomeer.
 wink_20  2004-06-17 11:30 
shkjirshanaas....
 LIFE_KILLS  2004-06-17 12:15 
vai kāds vispār zin, kāds ir viņa liktenis? Katrs pats sev liktenis..
 soul_of_death  2004-06-17 13:50 
Dizzy...arii es nesen raxtiiju dzejoli (tas sheit nav publiceets) tieshi par sho
pashu teemu...Dazhbriid liekas,ka esam mazliet liidziigas :)
 verners  2004-06-17 14:31 
Lot5i labs dzejolis juutamas saapes un nozēla, siikaa ja taa esi tu tad es tevi nekad
nebiju pamaniijis no shiss puses...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?