Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

pagātne-nākotne

Nelaimīgs rozes zieds
Izgāja salnā un nosala.
Tagad otrs zieds vientuļš palika.
Lai kā pret vētrām cīnījās,
Tas savu rozi zaudēja.
Vientuļnieks centās
Atgūt rasu uz tās lapiņām
Ar savām atmiņām..
Asarām..,
Bet-nekā...
Bargā salna iznīcina visu
Līdz pat dzīvības saknei.
Un atmiņas,asaras-liekas.
Jo vientuļniekam pastāv nākotne,
Bet mirusī roze-jau pagātne.
Kaut nav viegli samierināties,
Viņam jāzin:
"Dzīves krustceļā nedrīkst apstāties!"
Viedokļi par dzejoli
 spirkalka  2006-06-29 16:33 
es gan domaaju ka apstaaties var...
 planeeta  2006-06-29 16:42 
Nu,jā...te vēl augt un tīstīties.:)
Dzejoļa doma nav peļama.:)
 graf_MonteCristo  2006-06-29 17:40 
Ineresants domu gājiens, bet neskan, neskan.
 klusaisMiileetaajs  2006-06-29 20:06 
Brīnišķīgs sacerējums! Dzejnieces darbā jūtama skaudra dzīves pieredze, no kā katram
no mums būs nākotnē mācīties...
 sibemols55  2006-06-29 20:27 
Pespektēju g_MC teikto.
 GedertsPiebriedis  2006-06-29 20:56 
Es nevaru lasīt bēdīgus dzejoļus....
 tavssargs  2006-06-29 21:17 
Saņemies, zaldāt!
 dveselju_gans  2006-06-30 09:18 
Piekrītu planeeta un g_MC...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?