Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ringla

Atskrēja bērnība mana
un nopietni saka:
Tad redz kāda
tu liela esi!
- kāda?
paej maijrozīšu krūmam
garām un nepasmaržo ,
paej pīlēniem taciņas malā
garām un neapstājies.
- Bet, es sajutu
siltumu plaukstā.
Nemānies!
Tu taču zini,
ka kājiņām basām
nekad neskriesi
miglai viduci meklēt.
Tu taču zini!

Viedokļi par dzejoli
 forele  2006-06-20 10:35 
Cik jauks! Sirds tā iesila, ka tūlīt pat sagribējās kādu samīļot.:)
 Plaanpraatinjsh  2006-06-20 10:48 
forele,
tad dari to, sev nevajag atteikt.
 forele  2006-06-20 10:56 
Jau! :)
 t_Pauliine  2006-06-20 13:00 
jā, bērnība parasti ir gudra. ne vienmēr atliek laiks ar viņu parunāt..:)
 sarma7  2006-06-20 14:41 
Loti patika, mīļš :))
 klusaisMiileetaajs  2006-06-20 14:47 
Suns uzkāpj pīlēnam neapstājoties! :))
 GedertsPiebriedis  2006-06-20 15:23 
Es ta zinu gan..! Un vairāk neviens mūžā man to nepiespiedīs darīt. Viss tik slapšs,
ka pat rakstīt pretīgi...
Piedodiet, jo dzejolis ir reāls un nnav vainīgs.
 hazel  2006-06-20 16:05 
atgādina Mazo Princi, ne pēc stila, bet būtības :) patīk man :)
 sibemols55  2006-06-20 17:30 
Labs .
 tavssargs  2006-06-20 17:35 
Maijrožu krūmā nomaskēties nav prātīgi. Visi nāks ostīties,,,
 Paracelzs  2006-06-20 19:05 
Jā ... .
 planeeta  2006-06-20 19:34 
Man par to miglas viduci patika.:)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?