Dzeguzes monologs.

autors: gailene [dzejoļi]

Visu rītu kūkoju,

Tagad lūkoju-

Kurā ligzdiņā

Mans bērniņš lai šūpojas.

Kuram putnam to uzticēt

Dzeguzes olu lutināt?

Nevajag uz mani gānīties,

Pati daba man liek mānīties.

Tas tikai citiem lemts

Vīt savu ligzdu,

Gādāt par bērniem

Ar sirdapziņu tīru.

Tā nu man nākas

Uzdrošināties krāpties,

Lai dzegužu dzimta

Var turpināties.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2006-06-19 10:46
Ljoti veertiiga atzinja, laikam dariisha ar ruupiigu dziivaas dabas veerotaaju. Ak, riimes,riimes.
Ane_mone	2006-06-19 12:48
it kā tā ir:))
t_Pauliine	2006-06-19 13:49
paskarbs, bet labs...
planeeta	2006-06-19 14:44
Kāda nu vaina,ģenētiski iekodēta rīcība.:)
Ane_mone	2006-06-19 17:37
vai ta jūs neziniet!!! ja nebūtu dzeguze, melnie spalvainie kāpuri ložņātu pa visām malu malām. :(( (Laikam kādā 4. vai 5. klasē lat. val. mācību grāmatā bija tas stāsts, kā šodien palicis atmiņā.)
sibemols55	2006-06-20 16:51
Labs. Vien nabaga dzeguze sauc savus "izmētātos" bērnus: ku kū, ku kū, bet cilvēki domā, ka tā viņu gadus skaita, un skaišas, ja par maz saskaita.
klusaisMiileetaajs	2006-06-20 22:51
Skarbi gan...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!