Magones

Skaties, cik pulkstens.
Tavs ķermenis guļ!
Šai brīdī
Mana sirds kā akmens
Tavu mazo sirsniņu bur.
Un dzīve vairs nešķiet tik grūta,
Jo manā sirdī iešaujas bulta.
Gaiss ir tik svaigs,
Magones zied.
Un gribas pie tevis iet un iet,
Jo saulainā vasara nāk
Un sāk mani vilināt.
Un gribas vēl iet un iet,
Jo magones zied.