bērnu diena visa dzīve

autors: Ane_mone [dzejoļi]

(Dēdam, tā viņš sevi sauca, kad bija maziņš)

Piespiedies aiz apaļās krūts
mazs deguntiņš,
un manī veras
divas lielas nopietnas acis.

Mans maziņais,
Mans dēls.

Piespiežu diviem pirkstiem
pilno apaļumu,
lai vieglāk elpot un sūkt.
Kāpēc tu man kod?
Tu dauzies?

Mīļumiņ, tu dauzies!
Man sāp.
Smaidu.
Kārumnieks.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-06-05 10:43
Jauks:)...lasot atcerējos sava dēlēna nerātno sūkšanu:))
planeeta	2006-06-05 10:48
Mammīgs dzejolis.:)))
t_Pauliine	2006-06-05 11:52
jā, māt, tā mēs jūtam to mēs atceramies un nekad neaizmirstam:)))
klusaisMiileetaajs	2006-06-05 14:43
Kā es bribētu, kaut uz stundiņu, būt par Anemones Dēdu..!
tavssargs	2006-06-05 17:04
Beidz, KM, ākstīties! Saki skaidri, ko gribi?
Ane_mone	2006-06-05 17:25
:)) Bet, kas tur ko nesaprast?!
GedertsPiebriedis	2006-06-05 20:12
Cenšos, bet nevaru iedomāties, kā būtu, ja man būtu krūtis kā sievietei.
planeeta	2006-06-05 20:43
Nemaz nevajag iedomāties,ka ir krūtis,vajag atcerēties,kā bija pie krūts.:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!