Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Draugs

Es atkal tevi pazaudēju
starp saullēktiem un vakariem
tad piedevu un iemīlēju
te padzinu te sasaukt spēju
sirds šaubu plosīta man kauc
pēc tevis tā sauks- mans draugs
Viedokļi par dzejoli
 pieneniite777  2006-06-01 12:54 
tik paziisamas sajuutas....
laikam ne vienam vien cilveekam ir bijis
liidziigi!
Draugi muuzam buus muusu sirdiis, bet tikai iisti draugi!
 planeeta  2006-06-01 13:55 
Nu jā,sirdsāpe.Te vajag,te projām dzen,nevarsaprast ko grib.:))
 donnainese  2006-06-01 14:04 
pazaudeju-piedevu-padzinu--tu pats sevi izproti?!:)
 klusaisMiileetaajs  2006-06-01 15:12 
Jā..! Arī piekrītu donnai Inesei. Esi vīrietis un negaudo! :))
 t_Pauliine  2006-06-01 15:28 
un kāpēc Danchiks23 jāpārtop par vīrieti... ...?
lai taču paliek kā
ir...:)
Danchiks, tā arī turpini..., kamēr tiec ar sevi skaidrībā, šis pacietīs, bet
ja bepacietīs, pac vainīgs:)))
 tavssargs  2006-06-01 16:37 
Nāc armijā!
 sibemols55  2006-06-01 17:39 
Baigi labi patika pirmās 4 rindas, par pēdējām 2 der padomāt, kā uzrakstīt.
 GedertsPiebriedis  2006-06-01 21:32 
Jā! Tiešām dievišķīgi!
 mazaa_burve  2006-06-02 00:54 
sirds kauc.... aū...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?