Nakts atmoda

autors: jasio [dzejoļi]

Manas tumšās acis gaismu meklē
Kā stikli duras mana sirds.
Viens mākonis man aizpeld priekšā,
Bet stāvu augstāk zvaigznes mirdz.

Es brīžiem kāpju augstā kalnā
Un domās ceļos debesīs,
Lai iemirdzētos zvaigžņu gaismā
Kad sapņi manās acīs mirs.

Iekš tukšas saujas no debess kraujas
Man raugās pretī atmiņas
Un naksnīgs miers mani apskaut raujas,
Kad dzīve rod vien atziņas.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
kollin	2006-05-17 12:46
Skaists!:)
DRAISKULE_20	2006-05-17 12:50
patīkami bija lasīt :)
Burve77	2006-05-17 12:54
Pēdējais pants gan tāds dīvains...iekš tukšas saujas...miers raujas...pirmie divi panti ir labāki!
klusaisMiileetaajs	2006-05-17 13:28
Saputrots līdz bezsamaņai.. :))
mau	2006-05-17 13:31
Skumji...
sibemols55	2006-05-17 13:42
Piekrītu Burvei.
t_Pauliine	2006-05-17 14:29
gadās... bet nekas speciāli saputrots tur nav. ja cilvēks tā jūtas, tad citu neko nevar ierakstīt. lasāms, tiešām lasāms:)
kollin	2006-05-17 15:40
Es nepiekrītu ne Burvei, ne Sibemolam! Taisnība te ir Paulīnei:)
Burve77	2006-05-17 16:47
Taisnība ir autoram...ar dīvains te es domāju stilu, pantmēru, panta kompozīciju, labskanību,nevis izteikto domu, kas ir skaidra.
dzerajs	2006-05-17 21:39
ja jušu, ka gultā tu d..s, sapņi par tevi mirs.
sibemols55	2006-05-17 21:57
Atkal jāpiekrīt Burvei. Arī Paulīnei un kollin.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!