Mīlošās sirds gudrais mājiens

Kā debess zilo jūru glāsta
Un vējš dzen lapas klajumā
Tā Tavas maigās lūpas stāsta
Bet skaņas izzūd tālumā.
~. ~. ~.
Trauc ausīs manās vārdu feja
Ko reizēm tīko redzēt man
Kad spožās krāsās tauriņš lido
Man mīlestības zvaniņš skan.
~. ~. ~.
Tas trinkšķina kā sienāzītis
Kam trauksme plešas augstumos
Un vispasaules jūras viļņi
To iegrūž tālos austrumos.
~. ~. ~.
Tad pēkšņi debesis kļūst baltas
Un brīnum skati paveras
Kad miljons cēlu, skaistu dūju
Tai pašā mirklī iemīlas.
~. ~. ~.
Un mīlestības gaišie stari
Caur debess vārtiem izspraucas
Kur sakarsušie mīlas gari
Viens otram ciešāk pieglaužas.
~. ~. ~.
Tik atliek vien kā pastiept roku
Un stingri uzvilkt mīlas loku
Jo no divu siržu iemīlētu
Pat pati saule apžilbt spētu.