VĒTRA

jūras krastā
viļņu rēkoņa
negaisa gūzmas
miers
vētra manējā
vairs
priežu aplauztie zari
dzelmē tiecas
klintis dreb
niknumā
nespēka
klusums
tērauda debess
zibeņu strēles
iznīdē pēdējos
nelokamos
pseidosapņus
tie grimst
rotaļu kuģīši
melnajā dzīlē
mana vētra
reiz bija mūsu
Sapnis
joprojām neizsapņots
palicis
es
vai arī Tu
gaidi
vētru …