augusta kontūras.

zibenīgie zīdtauriņu spārni pārrāva rītausmu


kur putnu sirdspuksti maisās starp šaurajām vilciena sliedēm


gaiss kā šķirotava lidina piekvēpušos dūmus uz ziemeļaustrumiem


šur tur vēl rūgts pavasaris no tavas cigaretes izsīkstoši kūp


un kreisais lūpu kaktiņš notverts uz melnbaltas fotogrāfijas


uz sarasojušās ādas saule iesauļoja kleitas kontūrlīnijas un formas


mani sakrokotie palagi pland vējā ar kafijas traipu uz nošūtās malas


pirmā stāva garo pieneņkātu galvas stiepjoties lūkojas caur logu rāmjiem