piestātnē

autors: kanjons [dzejoļi]

atsieniet manas tauvas
no piestātnes, kura kliedz,
atlaidiet manus kuģus,
kas apvāršņus nesasniedz-
tiem paredzēts vairāk,
nekā rūsu no bortiem drāzt,
un šļakatu ēnā sauļojoties,
censties esību neapgāzt.
un ja jūs atlaidīsiet,
es varbūt jūs apciemošu rīt,
un kopā taustīsim dzelmi,
lai priekškari neaizkrīt.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Burve77	2006-03-21 10:04
Šis man patika...spēcīgs!
t_Pauliine	2006-03-21 11:04
kas cits, ja ne pats tās tauvas cirtīs? labs:)
sibemols	2006-03-21 12:51
Atkal labs, un atkal pēdējo rindiņu, manuprāt, es izteiktu savādāk. Bet citādi - labs.
tavssargs	2006-03-21 13:14
Labāk paliec pie krasta, kamēr šībers nav aizkritis!
sana3	2006-03-21 16:31
Patika...tā vīrišķīgi un īsti.Turies uz viļņa...un raksti!!..;))
klusaisMiileetaajs	2006-03-21 18:51
Tik daudz zina par navigāciju... Vai tikai dzejnieks nav dokers..?
donnainese	2006-03-21 19:27
pavasara hormoni trako:)
dann	2006-03-21 20:08
...ļoti labi...tāda muguras atliekšana.
kollin	2006-03-22 12:29
Baigi laibais, tikai tā pēdējā rindiņa nedaudz neiederas!:))
piparkuka	2006-04-01 22:31
Zini, gandrīz vai par mani...Forši...
rose_from_future	2010-12-03 21:30
tā varbūtība skan vareni...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!