Jau riits (likteni veido tu pats nevis kāda balss) :)

...Viss nosleepumainā vizmā tīts
Biju gājis visu nakti iestājies jau rīts
Uz kurieni es eju nezinu, gaidu kādu kas mani virzīs
Un pēkšņi izdzirdu vientuļu balsi vietējās birzīs
Kāda balss sauc mani, es eju es nāku
Tas drošvien mans liktens - es domāt sāku
Es eju līdz sirds dziļumiem prieka grābts
Beidzot mans liktens uz šīs zemes būs glābts
Es pieju pie sava glābēja viņš uz zemes guļ
Blakus viņam šņabja pudele, viņš ko murmina, mēli kuļ
Es saku: man zīlniece teica, ka šodien starp nakti un rītu
Es satikšu cilvēku, kurš atklās manu likteni miglā tīto
Viņš paver acis no dziļā miega ierauga mani un brīnās
Es iedomājos viņu kā bruņinieku, kas par dzīvību manu cīnās
Un viņš saka ar apreibušu smaidu sejā, bet mans smaids tad mirst
Jā viņš tiko teica, viņš teica man ej *****