Ugunsdūmu dzirnavas

Aiz vēja asajām bultām
Slēpjas ugunsdūmu dzirnavas
Tās uguni paslēpt grib
Dūmus radot tās vietā
Svešas jūtas tā samet
Savā karuseļtīklā
Svešas domas tā jauc
Kopā ar ugunsdūmiem

Ar šo uguni
Var mājas aizdedzināt
Var putnu būrus
Ar dūmiem sadedzināt
Var savu dvēseli
Iemest karuselī
Un ar spēku pagriezt
Lai nespētu dvēsele krist

Ir jau viegli pelnos viņu peldināt
Kāmēr tā slīkst
Un vēlāk uzpeld virs sapņa
Bet sapnis ir tik piekvēpis
Jo pelni nav saldi
Tie ir ugunsdūmu pelni
Un tie nav saldi

Rīt no rīta nekas nemainīsies
Uguns mājas tavas aizņemsies
Vai pēc tam atdos, es nezinu
Jo pati esmu aizņēmusies tevi

Vējš maigi sitīs savas plaukstas
Pret taviem vaigu kauliem
Jo nosargāt ugunsdūmu dzirnavas tam prātā
Maigi maigi
Ietrīsēsies vēja plaukstas
Jo taču iesist tam nebija ne prātā

Ak taču dzirnavas jau samala manas jūtas
Domādama ka tās svešas
Ugunsdūmi neprata sevi paslēpt
Jo nemācēja atšķirt
Kā cilvēkbērns piekvēpis jūtas