Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

~spārnu pirmizrāde**

paveru plakstus kā priekškaru.
samtainas gaidas.
satrauktas mirāžas un zvanu liktenīgā balss.
ar spokainu vēsmu krūtīs vēroju spārnus.
spārnus, kas dzimst pie maniem pleciem.
skar mani.
trausli.
liegi.
pirmo reizi.
lidot māku. bez spārniem jau sen.
mazliet ievilkt sirdī vēja elpu.
mazliet.
tagad mani nes spārni.
divi.
glāsmaini.
pārsātināts mākoņu tuvums.
ilgi.
nerimstoši.
viens jūsu acu skats. uz skatuvi.
viens skats.
saplosītas domas.
salauzts spārnu vieglums.
aizbēgusi tuvība.
viens. tikai viens.
aizveras slīdoši priekškara mākslīgās krokas.
es palieku.
uz zemes. vēl dziļāk.
mani apņem plaukstas. manas.
divas vienpates.
tik mazas. tik aukstas.
salst.
saldē sadriskāto nākotni.
izrāde beigusies.
vakarkleitas vientuļas slīgst skapī.
gaida citus svētkus.
Viedokļi par dzejoli
 Plaanpraatinjsh  2005-12-15 09:25 
Dzejolis pamatā labi uzrakstīts, bet visnejēdzīgākais fakts tajā ir tā "aizbēgusī
tuvība" - žēl, ka tā iznācis.
 klusaisMiileetaajs  2005-12-15 09:33 
Lai piedod man autors, bet mani māc uzmācīga doma, ka dzejolis ir par kodēm. Kas gan
cilvēkam brīžam neienāk prātā..?! :)
 galvaskauss  2005-12-15 10:22 
Dzejolim nav ne vainas.
 anaels  2005-12-16 09:48 
mazliet no veeja elpas, mazliet no aukstuma arii manas rokas dazreiz salst no
vientuliibas
 tavssargs  2005-12-16 16:14 
baigi garš dzejols. estik garus nevaruzrakstīt
 caged  2005-12-16 19:20 
** ...Dzejolis ir apburoši skaists..ar savu dvēseli, kuras dziļais noslēpums ir
zināms tikai autorei.. ~~
 klusaisMiileetaajs  2005-12-17 17:26 
Tas gan taisnība!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?