Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

****

Tie mani draugi
Mīkstie sūnu paklāji
Kas purva vidū trūdē
Reiz teica man
Ka debesis, ka debesis tu nepazaudē

Tad sāka klusums
Sniegā brist
Un manas sūnas novīst
Kā neredzamas pieguļas
To neredzamās rokas
Pret manām acīm triecas

Un atpakaļ
Neviens jau neskatas
Kā rokas darvas notrieptas
Grib savu uzvaru iegūt

Tik sūnas
Trūdas karalienes
Kas purva vidū trūdē
Tās teica man
Ka debesis, ka debesis tu nepazaudē

Viedokļi par dzejoli
 klusaisMiileetaajs  2005-12-12 17:41 
Tu laikam toreiz biji saelpojuies purva gāzi. Sūnas nemaz nemāk runāt! :)) :))) :)))
 Plaanpraatinjsh  2005-12-12 18:32 
Šūnas, sūnas,cik jauki tur būtu uz viņām pagulēt kopā ar Tevi , ar darvu gan neko
nenosmērē.
 tavssargs  2005-12-12 19:26 
no kurienes purvā piķis..?
 deviitaa_elpa  2005-12-12 20:11 
ir :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?