Tas bija pa īstam

autors: deviitaa_elpa [dzejoļi]

Baltā rožu krūma asara
Duras plaukstā
Projāmaizmestā vasara
Vēl gozējas atmiņu plauktā

To biju izraudājusi
To visu
Bez mitas
Un tikai tad
Saprotot tik vienu
Kapēc raudāju es tik vienu dienu

Es stāvēju uz tevis
Man tevis trūka
Es neļāvu lai tu kāptu man virsū

Viss tā kā iededzis
Ne vienmēr gaišā gaismā
Bet arī sarkanā
Ne vienmēr krāsā košā

Vēl reizi tu man iedūri
Līdz sapnim jūras dziļumā
Tā jūra bija debesis
Un debesis jūras jumts

Tas caurlija
Likās vienalga
Tas saplīsa
Un bija tāpat
Vienalga
Taču lietus izmirka
Manā irdenajā bļodā
Turpat kur debesi
Pār jūras jumtu žāvē

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Plaanpraatinjsh	2005-12-11 09:12
Varējāt TO darīt stāvus,ja negribēji virsū kāpšanu.....
deviitaa_elpa	2005-12-11 11:17
nu, es par To darīšanu pat nebiju iedomājusies, rakstot, bet citreiz zināšu :P
t_Pauliine	2005-12-11 11:28
bet meit, ko tad tu tur darīji!!!?;)))))
deviitaa_elpa	2005-12-11 12:22
nu, tas lai paliek manā ziņā :D
Marlii	2005-12-11 12:29
"Es stāvēju uz tevis"... (..) vai,vai.... un tagad pēdiņas cauras...
klusaisMiileetaajs	2005-12-11 14:22
Ja aizsardzības līdzekļi vienmēr kabatā, tad par ko tad te būtu ko uztraukties?! Bet jādarbojas ir ātri, bet uzmanīgi. Citādi var saplīst un izmirkt. :))
deviitaa_elpa	2005-12-11 14:45
jā, var gan :P
tavssargs	2005-12-11 21:10
man patīk kad kāpj virsū
galvaskauss	2005-12-12 07:12
Plānprātiņ,Tu gan esi asprātīgs, bet mēģini atcerēties tautā izplatītus teicienus un sapratīsi.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!