Iedomu pils

autors: sherilla [dzejoļi]

Kā stiklu lauskas graužas-
No jauns manas rētas plēš,
Kad atmiņu ēnas slīd
Kā rēgi tumši ap sirdi.

Man pietiek ar pilienu vienu,
Lai jūra no krastiem ietu,
Kad lietas no pagātnes
Kā negaidīti viesi nāk.

Tad sabrūk iedomu pils
Kā klints bezdibenī krīt.
Un kas šķitis sirdī dzijis-
No jauna,ar sparu asiņot sāk.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
spirkalka	2005-12-06 11:49
taa nu tas parasti notiek...
Plaanpraatinjsh	2005-12-06 14:55
dzejolis tāds jocīgs, bet lasīt var,spirkalka,- kas tā parasti notiek,bet kad būs Tavs kailfoto...
_maGic_	2005-12-06 17:28
skumji....
klusaisMiileetaajs	2005-12-06 17:47
Man arī tā ir. Tad es sadzeros piparmētru vai vībotņu tēju un lecīgā atmiņu jūra ierauj plecus. :)))
sssusurs	2006-04-20 03:42
šamais Tavs labākais, ko esmu lasījis.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!