Pār 4 upēm ved 3 tilti

Tu nemēdzi ģērbties silti,
Tomēr vakaros juties auksti.
Mēs tikāmies pie Tevis
Pilsētā, kur pār četrām upēm ved trīs tilti.

Pār platāko no upēm
Ved pelēks tērauda tilts.
Zem tā neviena nav.
Uz tā nevienam nav ļauts.
Un pāri tam brauc cilvēku tūkstošiem,
Bet Tevi pavada
Klaudzoņa zem dzelzs riteņiem.
Un daži zvēri,
Kas pastaigājas cauri visiem vagoniem.
Aiz loga tumsā kaut kas lido baltiem spārniem

Tu teici, ka laiks tam vēl būs,
Bet laika Tev nebij` nemaz.
Mēs tikāmies pie Tevis
Pilsētā, kur pār četrām upēm ved trīs tilti.

Pār straujāko no upēm
Ved šaurākais no tiltiem.
Daudz spožu gaismu
Un divtik ēnu.
Tās spēku apēda pirms kāds tika pusē.
Tu apstājies un lūkojies upē.
Kāds klusiņām pie auss:
Būs labi, Nāc līdzi!
Mani dēmoni dzīvības prieka dzīti
Pārved, paņem samaksu līdz viss atkal kluss.
Aiz spožajām gaismām ir silts vakars nevis nakts.

Tu sūdzējies, ka viss apnicis,
Bet savu mieru traucēt neļāvi.
Mēs tikāmies pie Tevis
Pilsētā, kur pār četrām upēm ved trīs tilti.

Pār melnāko no upēm
Ved senākais no tiltiem.
Uz katra soļa vecas pēdas.
Tās tur laiku dzīvu ar septiņiem rituāliem.
Un savā mājā Tu noliedz tos.
Bet mani dēmoni
Iziet pastaigā ar zobiem.
Bet mani dēmoni
Meklē pilni iekāres.
Bet mani dēmoni
Ienesīs miesu manā migā.
Tik mani spārnotie enģeļi
Tev paiet garām liks.

Pār skaistāko no upēm
Ved visi tilti reizē.
Vai atceries, kad bijām mazi,
Mēs vakaros peldēties mēdzām.
Tur tagad mani spārnotie
Pēc cīņām spārnus veldzē
Un dēmoni
Savus kažokus tīra un mērcē,
Ēd ābolus un smīn
Kam vajdzīgi šie tilti.