Pasaule - stūris no apļa....

Kluss čuksts visuma stūros,
Iesprūst atbalss mūros.
Bez bailēm un meliem,
Bez kādas ziņas.
Pazūd tas lēnām bez sirdsapziņas.
Izgaist tas visuma plašumos.
Bez rotām un naudas, bez elkiem vai vārdiem maltiem...
Iesprūst starp maldiem, teikumiem kaltiem.
Iegūst jēgu, nozīmi lielu.
Negrasās iegūt tas pirmo vietu.
Vien skriet līdzi teikumiem....
Neatpalikt starp ceļu līkumiem.
Pasaukt, ja pietrūkst.
Klusēt, ja aizskar.
Piedot, ja nesanāk....
Vien saprast šo domu,
So dzeju kopu.
Vien aizvērt acis, atvērt spārnus
Un vienkārši pasapņot.
Bez atbildības vai kādas nastas....
Tā vienkārši bez dzīves
Pārdzīvot un neliegties...
Bet dzīvot tieši šodien smejoties.....