dīķu stāsti.he

varžu vēdera atspulgos
dīķa krastā
saplosīti palagi plīvo

rīta blāvums
izkrāso dīķi
dara to dzīvu

vēja pirkstgalos
dzīvo audekla vēsma
ar degsmi tā krīt
un atlaižas krēslā

krāsaini pelašķi
pelnu segās rotājas
gliemežnīcas mācot
dzīvot un aizrauties

ik minūtes ritmā
tās varenas liekas
no tāluma tās lūkojas
pretstatā

ar aizlipušām acīm
arī dzirksteles guļ
un katr otrdienas
līdzšinējā brīnumā
es mainos