StatusQ.
Es sapratu...
esmu pietiekošs.
Ne īsts,ne labs,ne
tev,ne sev,ne citiem...
un nolemtības plīvurs
pāri sedzas,
kā līķauts nodriskāts.
Par visu,kas ir lēts,
kas bija dārgs...
Tiek pielikts punkts.
Un vairs nekādas steigas.
Beigas.
| Viedokļi par dzejoli |
| Drusts |
2005-11-09 12:21 |
.. nopietni .. pagaidiju - jo kautkas te nevar būt?! Tad pasmaidiju:)-kā šahu
spēlējot no malas!..re kā puis` ja līķauts ir nodriskāts - tad bieži ir
mirts!?-"Beigas"-tam vajadzētu būt zināmam rituālam! eh-maisos!:) |
| u_n_a |
2005-11-09 14:24 |
| patiesi vaardi... |
| anaels |
2005-11-09 18:21 |
| izcili.man patīk mazliet depresijas mazliet nāves mazliet beigu... |
| anaels |
2005-11-09 18:21 |
| izcili.man patīk mazliet depresijas mazliet nāves mazliet beigu... |
| Tava_Stabilitate |
2005-11-11 17:17 |
| Iztikt var, bet tik un tā dzeja hmm. nu nezinu, nezinu. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!