Sikspārņa seja

Sikspārņa seja
manu sapni
pie vaiga glauž!
Nakts neprāta
putekļus aizskalo,
vīns istabu apgaismo,
zibens smalkā servīzē,
asiņaini pirksti -
savāc dzīves lauskas...
trausla robeža
starp mani un pasauli -
pārejais ir klusums,
lai sadzirdētu glāstu
viegli pārslīdot sejai.
Acis aizspriedumu
lupatās apģērbtas -
baidās klusumu ieraudzīt.
Beidzot viņa tam pieskaras,
trausliem spārniem
tumsā aizlaižas!