nemaz nečuksties - es dzirdu tik un tā
es dzirdēju kā pirda vējš -
skaļi un gari,
bet nesmird.
es dzirdēju kā baudā kliedza akmens,
kad tajā dūra neredzamu šķēpu -
bet asiņu nav.
es dzirdēju kā nošķaudījās debesis,
visai zemei pārlija siekalu lietus -
bet neviens nesaslima.
es dzirdēju kā apstājās mana elpa,
un dzirdēju kā apstājās mana sirds -
es dzirdēju savu nomiršanu
kurš gan ir teicis, ka cerība mirst pēdējā
Es biju cerības slepkava -
un Es nomiru pēdējā
| Viedokļi par dzejoli |
| u_n_a |
2005-11-03 09:34 |
| visi mees savas ceriibas slepkavojam.... |
| spirkalka |
2005-11-03 09:51 |
pirmo rindinju atmetu, izlasiiju bez taas un sajutos piederiiga... bet, kad pieliku
to rindu atkal klaat, sajutos vainiiga par Veeju... |
| Drusts |
2005-11-03 10:36 |
Voooou- KAS par Dzejoli!!!
A`man ir teorija,ka Cerība nemirst,jo vienmeer ir
cerība,ka būs vēl vismaz cerība! |
| spirkalka |
2005-11-03 10:41 |
| piekriitu Drustam |
| zilpodze |
2005-11-03 10:41 |
siberian_mum :))) patika
spirkalka - nu vējš reizēm ir nerātns un nejauks.:)) Bet
pavasarī, kad jaunie priežu dzinumi kā izstiepts pirksts starp noliektajiem, man
rāda f....( amerikāņu žestu), es domāju, kas ar mani notiek. |
| liriskais_purva_udrs |
2005-11-03 10:56 |
| nu ja.. sen zināmā patiesība.. pie visa vainojama mūsu attieksme pret lietām.. |
| Nomads |
2005-11-03 12:09 |
Cerības rodas no nekā un tāpat arī izgaist nekur
Cerība ir pat cerību slepkavam
Ja
ne savādāk,
Tad cerība nomirt pēc pēdējās cerības nāves |
| eugen |
2005-11-03 13:10 |
| ..vairuma probleema [vaicaajums] ir aizraxtiisjanaas garjaam texta beigaam.. |
| zilpodze |
2005-11-03 13:18 |
| labi, turpmāk būs līdz minimuman īsi. |
| liecika |
2005-11-03 14:12 |
| a, kāds dzirdēja kā es jumtu nocēlu šķaudot.. i ne viens nepateica "uz veselību" |
| spirkalka |
2005-11-03 14:19 |
| vasala, liecik:) |
| grieziite |
2005-11-03 15:55 |
oi, cik naturāli...
|
| Tolili |
2005-11-03 19:21 |
jaa,aizvien briinos par jauno dzejnieku talantu!taa nav dzeja, bet nirgaasanaas par
maakslu.iists dzejolis ir romantisks un naak no sirds, nevis uz lapas sasviesti
vaardi, kas nemeklee atskanas.nenosodu, tikai neatziistu. piedod! |
| siberian_mum |
2005-11-03 20:04 |
sveiks, tolili. ;) nav par ko atvainoties! tā tiešām nav dzeja. sevis uzrakstīto es
nekad nesaucu par dzeju, un ne tuvu par mākslu. tā man šķistu apgānīšana. tikai
rindas, vai labākajā gadījumā penteri.
tomēr vai par dzeju ir saucami tie
pusaudzisko mīlassāpju vārdi, kurus rakstījuši atskaņu vergi... nu nezin, nezin.
(palasi vien, it jo sevišķi draugiem - šeit tas nav tik masveidīgi) dzeju nevērtē pēc
romantikas un atskaņu vairuma.
un jautājums par to, kas īsti ir dzeja, un kas ir
saucams par mākslu ir bijis aktuāls, daudz pārrunāts, pārspriests vienmēr, tomēr vēl
joprojām tas ir neatbildēts.
šķiet, lasot darbus, kas tev ir neatzīstami, vienkārši,
pieņem, ka tas ir veids, kā cilvēks var beidzot runāt ar sevi, iepazīt sevi un tikt
galā ar sevi. veids, kā nenoliegt sevi. |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!