Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

! :)

nostaļģija
sirds puksti
pavasaris
sadalīts

rīta smaržu
naudā mēra
nav laika piezvanīt

telefona vads pušu raujas
tavas acis aizkrīt ciet
piepildīti pastalnieki
iet un jaunas majas taviem vārdiem liek

deviņi no rīta,tavas acis joprojām ciet
salasītas brūkleņogas
bezpajumtniekam kabatā krīt


zābaku sņores kaa jumta koris
stabules skaņas aiz mazās meitenes
der der tas ka tu manī iemīlies
palīdzi man izpatikt vājprātam

izdilis sapnī, peldot uz okeānu
palicis mana kleepī, skrienot uz dienvidiem...
Viedokļi par dzejoli
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?