Es apsolu tev pavasari, vasaru nesolu...

Es apsolu tev pavasari, vasaru nesolu...

Aiz dzelzs vārtiem aizslēgta
Ledus lāsēs iekalta
Bet tomēr kaut kur krūtīs paslēpta
Ir tā, kas vairāk nemāk just

Pārāk daudz ir asu vārdu dzirdēts
Kas dzelzs vārtos pārkausētas
Pārāk daudz ir asaru izliets
Kas ledus lāsēs sasaldētas

Nav ļauta jūtām vaļa vairs
Un smīns uz lūpām parādās
Uz tevi raugoties
Kas par mīlu plānus kaļ

Priekš manis dzīve ir dāvana
Bet mīlestība ir vien spēle
Kas no sporta pāriet azartā
Kas no solījumiem pāriet darbībā

Un tāpēc solīt varu vairāk
Neviena cita tik daudz nedos tev
Cik es tev apsolos
Neviena neliegs tev izjust to
Ko es tev nesolu

Es apsolu tev mīļus glāstus
Bet pašu mīlu nesolu
Es apsolu tev karstus skūpstus
Īstu kaisli nesolu

Es būt tev blakus apsolos
Bet ne līdz pašam galam
Un laimi izjust apsolos
Bet ar sāpēm beigās

Es aizraut varu tevi padebešos
bet nomest arī solos
Es tevi pieradināt spēju
Bet arī pamest solu
Es tevi mānīt nepārstāšu
Un arī patiesību atklāt solu

Es tev sauli apsolu
Un skaistus mirkļus
Bet tikko tas sāks apnikt
Tev projām jāiet būs
Tev ļaušu vienam palikt
Tāpat kā iepriekš
Kad nebija tev manis

Bet kad projām es no tevis iešu
Un lēnām zilās tālēs izzudīšu
Tev dzīve liksies savādāka
Un tāpat viss tas, kas notiek
Tev pasauli ļaus citās krāsās redzēt
Un nekas vairs nebūs kā līdz šim
Līdz tam kad nebiji mani saticis
Kad nebiji mani mīlējis

Tavs acu skats kļūs vēl skaistāks
Kaut arī nedaudz saltāks
Un skūpsts tavs kļūs vēl kvēlāks
Kaut arī nedaudz nepatiesāks

Sirds ieslēgsies aiz dzelzs vārtiem
Un ledū pārvērtīsies sirds
Bet dzīvot tev tas netraucēs
Viss vienkārši vieglāk liksies
Satikt, pieradināt, pamest

Es pavasari apsolu
Bet vasaru tā nekad vairs nesagaidot...