Rudens naktī

Spoguļo zeme rudens lapu skavās
Naktīs vairs nespīd zvaigznes
Tādi apdulluši mākoņi plandās
Itkā no pirts tikko nākuši

Prožektoru gaismās sprakšķinās lietus
Un ielās ir pārāk daudz tukšumi
Katrā mājas logā kādam savs sapnis sapņojams
Katrā mājas logā kadām savs sapnis dzīvojams

Izrotātas acis un nekur nevajadzīgas
Izmestas dvēselē
Pulsē dzīvība tumšā ielas nostūri

Un kāds varbūt ir laimīgs...

Mīms viens pats uz ietves ar rokām izrunā skumjas
Aizšalc vējš gar kājām, iebirst lapas renstelēs

Un kāds varbūt ir laimīgs...