Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

***

Reiz melnas asaras lija,
Bet tās mirdzēja,
Saules gaismā spīdēja.
Reiz atceros to vienu deju,
Atceros kā skrēju caur eju
Man tas sāpēja,
Jā, tas sāpēja...
Tagad es esmu nemīlēta
Tagad es esmu noslēgta
Mana sirds nocietināta
Neviena nemīlēta
Nevienam nepiederoša, klīstoša
Tā vairs nemīl, nespīd
Viena pati, melna...
Vien asaras baltas
Par bijušo, neaizmistamo,
Par sāpošo, solīto,
Par to, neizprasto...
Viedokļi par dzejoli
 M_o_n_t_a_n_a  2005-10-01 15:45 
Jaa..skaisti un patiesi, bet sis melnais laiks paies unj uzspiidees sauliite!!!:)
 sawljuC  2005-10-01 19:39 
taa jau arii notika.. :))
 _maGic_  2005-10-01 20:51 
skaisti...
 ammony  2005-10-07 14:03 
skaisti
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?