Sniegpārslo krasts

Atsalst jūra
Un sirdī lūzt ledi
Aizlido kaijas
Talumā spīguļo zivis
Tās lekdamas tvarsta gaisu

Man ir savādi
Jo smiltis ir baltas
Bet plaukstas tāpat nesalst
Un neskumst acis pēc saules gaismas

Sāk sniegpārslot krasts

Sakot ka dzīve ir kā viļni
Un cilvēkam jāatdodas tiem kā jūrai
Man nesanāk..

Man sanāk izgrieztas papīra zvaigznītes

Un nopūsties tā ka redz elpu