melnā tēja ilmāram

jeb apzināta trakuma lēkme
***

kad izaugšu liela
vienā istabā
ar ilmāru
gribētu tēju dzert
varbūt
ar acs kaktiņu
viņa roku pie mutes ceļamies
vērot
mazliet
varbūt
pat paietu garām
lai ieelpotu viņa smaržu
ar melnās tējas aromu jauktu
bet varbūt
lai nejauši noglāstītu
uz galda pamestu
viņa pieres ēnu
varbūt
bet tikai varbūt
es pasūtītu sev tādu pašu
tēju lielā stikla glāzē melnu
tēju kā viņam
varbūt es pat
paceltu acis un izskaitītu
katru matiņu uz pakauša
viņam projām ejot
varbūt tad piecelšos
un no stikla glāzes lūpu
nospiedumu nozagšu
ņemšu sev līdzi
gultā rotaļu lāča vietā
pie krūtīm skaušu
bet varbūt
omes albumā
starp zīdpapīra lapām iespiestu
lūpu nospiedumu herbārijā

kad izaugšu liela es vēlētos
varbūt
varbūt vēlētos
varbūt izaugšu liela

cik nu liela var izaugt
tējas glāzē dzīvojot