Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

salst...

salst...
drēgnas lāses
aiz apkakles pil
un stundas rit...
viss pateikts
ceļš tālumā
skatienu pavērsis.
vai atkal jau kāds
kailu pēdu pāris
pār pirmajām salnām
klusumā aizgājis?
ugunskurs apdzisis
un lievenis neslaucīts
vējš lien aiz apkakles
noglāstīt...
Viedokļi par dzejoli
 adlibitum  2005-09-21 22:47 
Supernolemtība...->un nekas vairs nav atgūstams...= pēc tavas šķiršanās,nāk ->mana
 u_n_a  2005-09-22 09:26 
Visā dzīvē ir nolemtība -> mēs atnākam un reiz arī aizejam
 Sikspaarnis  2005-09-23 07:46 
Reizēm mēs aizejam, lai atgrieztos.
 u_n_a  2005-09-23 09:11 
Reizēm jau tā sanāk, bet katram pienāk arī tā viena pēdejā no kuras atgriešanās šajā
pasaulē vairs nav
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?