Vēlējos
Aizgāju līdz Lielajai kraujai.
Tumši zaļš zāliens.
Un redzēju Lielo sākumu.
Stāvam, kur beidzas skatiens.
Lūkoties un neredzēt,
Nekad nenovērsties.
Klausīties un nesaprast,
Nekad neatteikties.
Vēlējos tajā ienirt,
Nekad, nekad nenomirt.
| Viedokļi par dzejoli |
| Sikspaarnis |
2005-08-16 21:39 |
Pārmaiņus pēc varbūt šitos:
Cit. Aspazija
Mazā sirmā kumeliņā
Jāj pa ceļu
pasaciņa,
Ātri, ātri steidzas viņa,
Rokā zelta pātadziņa.
Jāj un jāj un
neapstājas
Zemes virsū nav tai mājas.
Līdz ko jaukie sapņi beidzas
Viņai projām
jāaizteidzas.
Ilgi, šķiet man projām biju,
Nu es atkal ieraudzīju... |
| Turorist |
2005-08-16 21:50 |
| ? |
| Sikspaarnis |
2005-08-16 21:53 |
| Asociācijas, iespaidi, utt. |
| _MaijaPaija |
2005-08-16 22:17 |
mana mazā meita, šo Aspazijas dzejolīti jau zina no galvas, bet vienalga gandrīz ik
vakaru lūdzas lai palasu priekšā :) |
| Sikspaarnis |
2005-08-16 22:27 |
Ne tikai mazajai meitai...
Mums katrā sēž šis mazais bērns un reizēm kaut ko ļoti
lūdz. |
| Turorist |
2005-08-17 00:52 |
| nu mans teksts arī savus piermsākumus ir ņemis no kaut kā līdzīga lūgsnai. |
| Smaragda |
2005-08-17 18:26 |
| Kārtējā dzejiskā, nesaprastā dvēsle...Who wants to LIVE FORever? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!