Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..Bezceriiba..

Asaru laasiites izsistaa logaa,
Juutos es kaa apburtaa lokaa..
Aciis asaru peerliites mirdz,
Juutaas pamesta mana sirds..
Apkaart tumsa, esmu es viena,
Skumstot paiet man katra diena.
Izgaisa sapnji, ceriibas irst,
Atkal kaa peerliites asaras birst...
Laase peec laasiites lejup jau sliid
Sirdii saapju kristaalinjsh spiid...
Tik tukshi un muljkjiigi man ir te buut,
Ja dziivot nav lemts un laimiigai kljuut
Man shajaa pasaulee, zinu, nav vietas,
Visapkaart man tik druumas ir lietas...
Skumjaas un asaraas paiet man diena,
Juutos es lieka un pamesta viena...
Viedokļi par dzejoli
 Lusyanna  2005-08-14 18:20 
Protams- raksti vēl vairāk šitādus un kļūsi vēl liekāka!!!!!
 _maGic_  2005-08-14 19:13 
Rakstot dzejoli, cilveex izklaasta taa briizha izjuutas..un tobriid taas bija
taadas..Kas kaut reizi muuzhaa ir taa juties-sapratiis, bet tie kas taa ne reizi nav
jutushi-nemaz nevajag, lai saprot...
 Lusyanna  2005-08-14 20:11 
Tas bija teikts no psiholoģijas viedokļa- ja Tu ieprogrammēsi sevi uz neveiksmēm tad
... cerams ka saprati un cerams ka tagad tava lielā sāpe pāries :P
 baltaislords  2005-08-14 20:14 
Vai tas skaisti.NEtikai skaisti, bet burvīgi.Izlasiet lēnām ar izjūtām un sapratīsiem
daudz.
 mazaamaita  2005-08-14 22:19 
tev tieshaam ir talants shaadaas lietaas!! taa tik turpinaat,,bet nevajag tik skumji
luukoties uz dziivi,,,lai gan par sho teemu vienm ir vislabaakie panti!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?