Tā kā atvainošanās......

Sabradātas sirdsapziņas
Tu ar savām lūpām izstāstīji
Pārāk daudz tukšības

Izmiglotas acis aizveras
Puse nelaimes un laimes
Puse kūstošo ledus puķu pasakas

Akvareļu atmiņas
Ūdeņainas skumjas
Man nesanāk tev pateikt
Tagad ko gribēju
Pat tad kad esi tik tālu

Es vislaik nesāju līdzi
Kaut kādas sevis paliekas
Kas neliek mieru
Kas kacina sirdi

Piedod man sanāca tāda
Ērkšķrožu mīlestība
Mana atmiņu baltā tulpe

Piedod, ka ar savām
Plaukstām sadzēlu tevi
To indi vairs neizsūkt........