Nebaidies

Ar pātagu kutinātu muguru
tu atmuguriski man virsū lec,
es neredzu tavu seju
(bet kā gribētos varbūt),
nebaidies, es saprotu,
ka tev patīk kā tikko ieslēgtas,
maigas bērniņa mokas
slīd caur maniem bezgalīgajiem pirkstiem.

Man ir švamme ar skūpstiem piesūkusies
un man sārtvaidziņu piltuvēs
rūgst alus asaras
(varbūt ne manas, tiešām nezinu),
bet kā gan lai atkal nesaku – nebaidies,
ka es viscaur pārsalis
ar vasaras kurtiem pieskārieniem,
esmu nobriedis tevi savā reibumā mazgāt.