..nieki niecinji [10]

ar vieglu pirxtu galu pieskārienu
tam maigumam tai gaismā
ko izstaro tā saules ieleja starp krūtīm
tu uzzīmē tās trauslās kā punktētās
un drusku lauztās līnijas
un nebeidzamos ceļus
pa kuŗiem iet un nākt
un nekad nepanākt
to apsolījumu un staru
ko ņemt un nekad nepaņemt
smaidi satiekas un acis vairās
es aizgriežos no sveša stāsta
es visu atceros un zinu
tik bāra tukša ir mana tālā pietura
es izkāpju un eju barot vientulību

* * *

alus atjauno līdzsvaru un krāsas
lapu zaļās ēnas viegli šūpojas
atceras un nomirst pavasari
vēl tālu priekšā augļu laix
un rudens tušas zīmēti
tie kailie kailie atmiņu un
vientulības zari