Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Berjozka

Es rādu mīlu,
Pelēko putekļu kaisli,
Par to kā rokas trausli trīc,
Es tevi gribu, mīlu.

Līdz sirdī man aizlūza kauns,
Par to, ka nebiju mūžigs,
Par to kā skatījos tevī,
Stīvs, nespējīgs,
Parādīt sevi.

Jūs tiekaties pludmalēs,
Baznīcās.

Es guļu rasas pieliets,
Dubļos,
Kur dzeltenas lilijas zied.
Starp purvainiem ledus vižņiem.
Starp tavu pasauli.
Viedokļi par dzejoli
 Turorist  2005-07-06 00:23 
Grūti teikt, vai darbs ir par fizisko vai morālo nespēju. Taču tas viennozīmīga
spilgti ilustrē neattaisnotas cerības, kā vienā, tā otrā pusē.
 Turorist  2005-07-06 00:26 
labojums (1, 13) - "viennozīmīga" uz "viennozīmīgi"
 izdosies_  2005-07-06 09:01 
man patīk, īpaši
Es guļu rasas pieliets,
Dubļos...
 Ade  2005-07-06 14:26 
te saak paraadiities svaigi spiesti incanti leejumi!:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?