Brīvo atdzimšana

Ikdiena ik dienu uz krūtīm spiež
un smacē visu,
kas dzimis brīvs un liels.

Debesis pasniegtas
kā aizvērta lāde
visa ugunīs zaigojoša.

Ne paņemt, ne aptvert
ne ieelpot,
atliekt tikai sadegt un tapt.

Atdzimt no jauna
kā atmiņa brīva,
kā mūžam dzīva meža šalka.

Aizpūst pie visiem jodiem
mākoņus, miglu un sumpurņu žokļus;
pacelties pāri pūķu spārniem
un ziemeļu vējiem.

Iekosties kā čūskai asiņu straumē.
kļūt par balsi visam, kas dzīvs,
visam, kas kliedzoši pasauli tver.