Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..nieki niecinji [7]

spoguļos logos un peļķēs
tik brīnumaini
atspoguļojas pavīd nekas
tas svešais kas dzīve
ko nedzīvo pats
tik vēro
un nepiedalies

* * *

veca kundze
[acis mundras un piedalīgas]
krosenes un kāju vēnas
mezglos un gultnēs
ceļi takas un jūŗas
vērot un nepiedalīties
būt vecākam par Dievu..

* * *

manas domas un vārdi
nogāž kokus [papīrs]
bet tas arī viss nau pat
atbalss kur nu vēl atbildes
[melni burti uz baltas lapas
reizēm ir tāds klusums]

* * *

aiz loga
tik daudz jaunu
un tik pazīstamu seju
nu jā
mazai tautai šauras takas
jūsu tēvi jūsu mātes
arī jau reiz
pagāja garām
es arī eju..

* * *

tava lepnā gaita
un skatiens uz sevi
[tāds neredzošs]
nodod tevi
pārmaxāji par sapni un balto zirgu
un tajā kalnā ir tik au[g]ksti

Viedokļi par dzejoli
 Drusts  2005-06-17 20:28 
Labi,ka bija laiks izlasīt..rūpīgi!.. kādā balsī tas būtu jālasa..??? --- visi vārdi
saskan ar domām- bez intonācijas..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?