istaba

sapītas bizes - tu sēdi
vienmuļa uz krēsla istabā
un vēji plivina aizkarus
ir tāda jauka pievakare, bet man
nez kapēc palicis skumji

tie kastaņu koku ziedi
ir pārvērtušies mazās
zaļās bumbiņās ar adatām
tavās acīs pazudis tuvums

spuldzīte izdeg un tu saki
ka sveces - tas ir vecmodīgi
tomēr es negribu lai būtu tumši
tev vienalga - tu aizgāji

mākoņos sārtums pazūd un es
palieku viens un kaķi ārā
ņaud nav kaķenes nav.....