LEDUS GRĀLS

skrejošas ielas
namu aizās
pelēkas radības
skraidelē tur
… mēs … visi
saules alkstot
mirklis īss
un izgaist pasaule
pelēcība
joņojot garām
neapstājoties
neticīgi baidoties
meklētā Grāla
mirdzuma
… Tevi … redzot
tikai soļi
sirds duna
un ēna
no zvaigznes
aiz muguras
tālā pagājībā
bijušas
gandrīz aizmirstas
… auksta ēna … es
ledus zvaigzne … Tu?
un tikai nakts
... atkal
joprojām ...