kads tur vel nosaukums

piedzeros no depresijas dzilas savas
prāts jau neļauj, tomer smagu roku
ceļu es pie lūpām glāzi desmito
kada tur vairs dzeja - dzēruma murgi
ka vēmiens spaini, raiba kuņģa sula
pa atvertu logu vejš prātā man skumigu domu dzen
par Tevi, kas biji, kas naci, kas gāji, bet līdz galam jau nevar, jo gala ta nav
še Tev - ieraušu vēl
ņem, ņem mani vel
satriekts un salausts vel jau nesmu
Tu tak uz pasules smirdigas nesi vieniga
ka punktu tam visam pielikt, šim tekstam, šīm jutam, šim pratam
ja nav ko rakstit tad neraksti...