Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nāve.

Spīd...lietus...debesīs...
Vējš...putnus...aiznesīs...
Uz... zemi... “saulaino”...
Kur...satikt...kaulaino...



Tur tālumā, tur zeme tā,
Un iekrītu es atvarā.
Tur mani satver stipri,.. āāā,
Es esmu tumsas valstībā.

Es visu redzu, kaut acis ciet,
Nu manis vairs nav, bet varu es iet.
Tik vieglis, tik pūkains es palicis,
No manis tik veidols ir sanācis.


Te veidolu tādu ir miljonu miljoniem,
Nu es, arī es pievienojos tiem.


Tie grupējas, vieglāki, smagāki,
vēl kā...
Tiem vadoņi savi, tik nekrīt tie
grēkā.


Te studenti, dekāni, aukles un
maukas,
Te dīkdieņi, poliči un
Arnolds no Saukas.


Nu viss kā uz zemes,
Tik mantības nava,
Ne gulēt, ne ēst, nekāds te vairs ”lowe”.


Mēs brīvi var’ iet mājā jebkurā,
Nekur mums nav cieti duravas.
Mēs varam nu cilvēkiem draugi pat būt,
Vai arī niknākie naidnieki kļūt.


Spīd...lietus...debesīs...
Vējš...putnus...aiznesīs...
Viedokļi par dzejoli
 betbetmens  2005-04-18 19:40 
...es būtu izlaidis visu līdz pēdējām divām rindiņām...:))
 Vissbuslabi  2005-04-18 19:49 
Svars šādā agregātstāvoklī- apmēram 3 grami esot...:))( par veciem nopelniem)
 zenijago  2005-04-18 20:23 
...vai tu domaa,ka tur ir taa pat kaa pie mums?
 Bils  2005-04-19 10:19 
betbetmens:...es arii...
 viviann  2005-04-19 10:37 
Nedaudz no Veidenbauma, bet citādi OK ieskats rītdienā:)))
 AKAA  2005-04-19 13:37 
Un tā viņi pacēlās Kaulainās spārniem
Mūžības lidojumā…

Jo tikai tā viņi
varēja
Apaugļoties nomoda sapnī
 malva  2005-04-19 20:05 
betbet>bils>:):):) (bonusivam!)
 izdosies_  2005-07-21 13:11 
TE DZIESMAI BŪS TAPT.LABI SKAN.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?



Lietojam sīkfailus, lai personalizētu saturu un reklāmas. Sapratu