........ziimeejumi smiltiis VIII.......

tu sen jau ceļos darbos
un prom
es vēl tīstos pa mājām
un kārtoju klāju gultu
un sajūtu siltumu tajā
uz spilvena dobītē
segās un palagos
[istabā gaiss vēl sapņu pieelpots]

* * *

tai logā kaut kas atstarojās
tai zarā saule uzzīmēja
tās meitenes ielās
katra pa lauskai pa atspīdumam nes
visur tu
starp mājām starp mašīnām
kādā dīvainā mozaīkā
tu esi visā
pilsētā

* * *

no tava mulsuma
es zīmēju savu drosmi
[acis spožas bet gaisma kaut kā uz iekšu]
es paņemu tevi aiz rokas
[reizēm ir tā ka putns sēž
plauxtā un nebaidās]
nu jā kaut kā tā
pret pasaules šausmām un izmisumu