^;^

autors: [microbe] [dzejoļi]

Mans skatiens bezcerīgs tālēs raugās,
Kad asaras sāļas pār waigiem rit,
Mans sastingums nodrebēt miesai liek,
Kad saluši wēji klaiņo ap mani,
Mans elpas wilcienc norimst arwien
Kad tweru pēc ieroča asa drīzwien.. :P

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-07 11:34
:) Man ir grūti abstrahēties un objektīvi novērtēt. Tavs dzejolis jau ir kāds 100tais droši par sāļajām asarām un bezcerīgo skatu. Varbūt šis mans novērojums palīdzēs tev apjaust to, ka šobrīd tu iespraucies masā, pelēkajā masā, kur viss ir vienāds! Tāds taču nav tavs mērķis nedz tu arī tā jūties? Tad kāpēc šāda dzeja?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!