.......

autors: Dzeinuciitis [dzejoļi]

Es veelos kaut buutu to agraak pateikusi
Bet nespeeju
Jo mana sirds ir paraak taaalu
No tavas sirds.
Sho attalumu es viena nevaru noiet
Ja vien nenaaksi man pretii.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Fizzy	2004-06-05 20:12
Dzīves skarbā realitāte.
wink_20	2004-06-05 20:37
tieshi taa...un neviens nespeej paarveidot sho muuzham lielo patiesiibu....taa deelj daudzi ciesh...
Lodveida_zibens	2004-06-06 20:28
Traģiski neticami! Kas tas par attālumu? Pēc šī teksta izklausās Rīga - Daugavpils. Un sirdis arī aprakstītas kā divi transplanti ledus konteineros.
Wild_Panther	2004-06-06 21:07
kad bija iespeeja tad kluseeji, tagad zzeelojies??? kad bija vareeshana un gribeeshana kluseeji, tagad ir tikai gribeeshana! Njaa, tev laikam nav viegli!
crrrrrazyangell	2004-08-08 19:51
ja cilveeki atrodas viens otram dzilji sirdiis, tad tas ir tuvaak, kaa jebkur.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!